Uzsākot tiesāšanās ar parādnieku, tiesa saskaņā ar CPL 149.p 2.d. piedāvā mums risināt strīdu, izmantojot mediāciju, respektīvi atrisināt konfliktu komunikācijas ceļā, noslēdzot juridiski saistošu vienošanos.

Līdz kādam konkrētam datumam mums jāpaziņo tiesai par savu lēmumu- vai esam ar mieru vienoties ar parādnieku.

Mūsu priekšlikums gandriz visās standarta veida parādu piedziņas lietās ir turpināt tiesvedības procesu, jo pēc būtības mediācijas procesā panāktā vienošanās ir tikai civiltiesiska vienošanās (kā piem.līgums), kuru uzreiz nevar nodot izpildīšanai tiesu izpildītājam, ja kāda no pusēm to labprātīgi nepilda.

Vai šī persona (parādnieks) var dod garantiju, ka samaksās arī pēc mediācijas brīvprātīgajā ceļā, ņēmot vērā to, ka persona īlglaicīgi izvairījas no parāda samaksas visu šo laiku?

Ja puse vēlas panākt, lai otra puse izpilda mediācijas procesā noslēgtu vienošanos, šai pusei ir jāvēršas tiesā ar prasības pieteikumu par līguma izpildi. Jāņēm vērā, ka mediators, atšķirībā no tiesas vai šķīrējtiesas, nepieņem strīda dalībniekiem saistošu nolēmumu un neizdod izpildu rakstu.

Turpretī tiesas spriedumu var nodot izpildei tiesu izpildītājam, kas spriedumu izpilda piespiedu kārtā.

Par mediatora pakalpojumiem ir arī jāmaksa, atlīdzības lielums var būt gan stundas likme, gan fiksēta summa par procesu.

Sask.ar CPL 37.p.1.d.7.p., ja tiesvedības izbeigšanas pamats ir prasītāja atteikšanās no prasības, jo ir panākta mediācijas vienošanās, kuru apliecina mediatora izsniegts rakstveida apliecinājums par mediācijas rezultātu, — samaksātā valsts nodeva atmaksājama tikai 50 procentu apmērā no iemaksātās valsts nodevas.

Mūsu mērķi ir konkrēti un caurspidīgi- izpildu raksta saņemšana, nodošana izpildītājam un parāda apmaksa uz mūsu vai kreditora kontu. Prakse neapšaubāmi liecinā par to, ka dažos strīda gadījumos izpildītāja piedalīšanas un kontu nobloķējumi motivē parādnieku maksāt savu parādu daudz efektīvāk un ātrāk, nekā civiltiesiska vienošanās uz papīra.