Mums bieži jautā,  vai ir vērts vērsties tiesā, ja summa, piemēram, nepārsniedz 500 еirо? Kādi izdevumi ir sagaidāmi  un kurš tos apmaksās? Un vai vispār ir kāda jēga to darīt?

Мēs atbildam, ka noteikti ir vērts iesniegt tiesā prasības pieteikumu, pat ja parāda summa nepārsniedz  500-1000 eirо.

Taču noteikti jāņem vērā daži momenti, lai noteiktu, konkrēti kura tiesas procedūra jums ir piemērota, bet tiesas procedūras, kā zināms, ir trīs:

  1. saistību izpilde brīdinājuma kārtībā
  2. maza apmēra prasība
  3. parastajā kārtībā.

Procedūras atšķiras gan pašas prasības formas ziņā, gan valsts nodevu apmēra ziņā, gan pēc procesa ilguma un rakstura, kā arī pēc pierādījumu bāzes apjoma utt.

 

Мēs izvirzām uzdevumu  izraudzīties tiesas procedūru, kura ir vismazāk pakļauta riskam, un ir konkrētajā lietā vispiemērotākā (rezultāta sasniegšanas ziņā).

Jo ir taču svarīgi ne tikai saņemt izpildu rakstu, bet arī saskaņā ar to veikt piedziņu.

 

Pirmkārt, mēs skatāmies, kas ir parādnieks – fiziska vai juridiska persona (kompānija).

Izdarot secinājumus no prakses, var sacīt, ka sarežģītāk tomēr ir tiesāties tieši ar parādniekiem – fiziskām personām, jo visai bieži kreditora rīcībā esošā informācija par parādnieku mēdz būt nepilnīga vai vispār nepareiza. Kreditoram vispār, darījumu noslēgšanas sākuma posmā, it īpaši ar fiziskām personām, jābūt pārliecinātam par to, ka, piemēram, personas norādītā adrese tiešām ir deklarētā, lai turpmāk, ja lieta nonāks līdz tiesai, nenāktos skraidīt pa PMLP filiālēm un steidzamības kārtā  pieprasīt informāciju.  Kuru, starp citu, valsts sniedz visai nelabprāt, jo runa ir par šo fizisko personu aizsardzību.

Ir svarīgi arī, lai būtu kaut vai aptuvena informācija par parādnieka-fiziskas personas ienākumu avotiem, par viņa īpašumu. Par viņa faktisko atrašanās vietu. Jāizvērtē visi riski, jo vēršoties tiesā un tiekot pie ilgi gaidītās tiesas pavēles, vēl nav fakts, ka parādniekam ir aktīvi konti, no kuriem kaut ko var norakstīt. Un varbūt parādnieks vispār neatrodas Latvijā? Varbūt viņš strādā ārzemēs? Un vai Eiropā? Kas ir viņa darba devējs? Kā redzams, pirms prasības pieteikuma iesniegšanas mēs uzdodam veselu kaudzi jautājumu.

 

Otrkārt, ir svarīgi izvērtēt parādnieka uzvedību pirmstiesas posmā. Un konkrēti – vai mūsu kreditora vēstule ir sasniegusi parādnieka adresi? Ja ir sasniegusi – vai parādnieks to ir saņēmis? Ja ir saņēmis – kāda ir bijusi viņa atbilde? Ja parādnieks parādam nepiekrīt –  tas jau ir cits stāsts, un mēs uzmanīgi izvērtējam katru lietu un lūdzam kreditoru pēc iespējas savākt visus esošos darījuma pierādījumus.

Treškārt, mēs nosakām precīzu parāda summu, noskaidrojam, vai ir bijis līgums, kur varēja būt norādīts līgumsods, ja nē – tad mēs pieturamies pie likumā noteiktās likmes.

 

Тikai atbildot uz augšminētajiem jautājumiem mēs nosakām piemērotāko procedūru, kura vismazāk pakļauta riskam (jo riski pastāv vienmēr!), un tātad atbildam uz jautājumu: vai ir jēga tiesāties?